svarīgais smagums

Pievienoja Surface to Air 2012 gada 25. Janvāris

Arī manā ikdienā ir pietiekami daudz negāciju un mēslu, tādēļ šī ir dimensija, kura var paņemt savā pasaulē un izolēties no apkārtējās vides, aizbēgt no nomāktās ikdienas, jo šo vidi veido tu pats. Negāja runa par pasaules uzskatu vai pretējām emocijām, jo sen jau ir zināms, ka pasaulē prieks nevaldīs, jo vienmēr būs un pastāvēs cilvēki ar vērtībām un dzīves uzskatu, kādu man nesaprast. Nav jābūt utopijai, bet skeitborda kultūrā dusmām un negatīvismam nav vietas, tas ir pieļaujams tad, kad ir neīstums kropļojums, samākslotība, un nepatiesa būtībā skeitbordā. Kādēļ es aizsāku diskusiju? Tādēļ, ka es vēlos, lai vispārināti netiktu pazaudēta būtība un pareiza ideja, jo šī ir lieta, kas padara dzīvi krāsaināku un prieka pilnu. Nevajag noteikt mērķi, bet gan izbaudīt procesu, nevajag domāt ko tu varētu, bet nevarēji, bet gan paņemt to ko ieguvi un izdarīji. Ir sāpēs un emociju sakāpinātība, bet vajag to pārvērst par ceļu uz prieku, ko beigās iegūsi un būs iepriecināts.

Pievienoja Surface to Air 2012 gada 25. Janvāris

Vai tādēļ fantāzijas, ka nesniedzu savu skeitbordu publiskai apskatei, vai fantāzija, jo neesmu biežs viesis un nedrūzmējos piebāztos parkos, vai fantāzija, jo neesmu sabiedrībā labi atpazīstams un neatklājos, tādēļ jums mani vārdi liekas iedomas un tikai tukša runa? Mans skeitbords var nebūt skaistākais vai tehniskākais Latvijā, lai to cienītu, bet vai viens no patiesākajiem? Iespējams, kaut piedēvēt vai celt sevi augstumos nekad neesmu vēlējies un tas man šķiet banāli un augstprātīgi. Neesmu no tiem teorētiķiem, kas tikai zin, bet neko nedara, skeitbords man ir ikdiena un neatņemama dzīves sastāvdaļa, pagājis arī pietiekami ilgs laiks šajā kultūrā, lai būtu un rastos arī savs viedoklis. Protams daļa uzskatu un skats uz dzīvi ir nākuši iespaidojoties no cilvēkiem, kam ir bijusi bagāta pieredze un dzīves būtības gudrība, kurus es cienu un augsti vērtēju, bet tā nav tikai informācijas līmenī priekš manis, jo cenšoties dzīvot tādu dzīvi un iet šo ceļu, saprotu, ko tas personīgi sniedz man un ko es no sevis varu, no sava redzējuma un pieredzes teikt. Neesmu es iespaidā un nav man vajadzīgas "dziļas" apreibinošas vielas, lai redzētu un teiktu - to man sniedz skeitbords. Saku tā, jo tas ir portāls, kur es šo, ko jūs saucat par fantāziju, cenšos dzīvot.

Pievienoja Kārlis Bogustovs 2012 gada 24. Janvāris

es esmu manījis, tavus, Surface to Air, komentārus arī iepriekš. un saskatu tajā virzību uz gudrību. bet spriežot pēc paša pieredzes, izskatās ka tādi vārdi nāk ārā dziļu fantāziju iespaidā, vai arī lasot gudras grāmatas. fantāzija un grāmatas ir ļoti vērtīga dzīves sastāvdaļa, bet kad tu sāc to informāciju sagremot ar savu dzīvi tad notiek negaidītas un citādas situācijas. iesaku vairāk darīt nekā runāt, jo kā viens labs teiciens reiz saka un vienmēr teiks - gudri dirst nav malku cirst.
iesaku tev piezemēties, agrāk vai vēlāk fantāzijas un rīcības radīs savstarpēju saskaņu.

Pievienoja Maksims Feofilovs 2012 gada 24. Janvāris

Būtu, ja tu dzīvotu utopijā. Tik pat labi var teikt, ka pasaulei tak sen vajadzētu dzīvot priekā, kāpēc tad visi visur apkārt vēl karo? Realitātē nav prieka bez pretējām emocijām. Ja ir tikai prieks, bez dusmām un negatīvām emocijām, tā jau tāda šķiebinoša melanholija vien ir.

Ir dienas, kad necenšoties tev viss sanāk perfekti un viegli.
Ir dienas kad gadās, par spīti saviem centieniem, sasisties un nepanākt vēlāmo rezultātu. Par to ir bišķ jāpagruzās, jo nevar tak priecāties, ja zini, ka varēji, bet nedaudz ne tā kko izdariji, motivēji sevi, saspringi neīstajā brīdī vai vēl kāds sīkums, kā dēļ kkas nesanāca.

Pievienoja Surface to Air 2012 gada 24. Janvāris

Skeitbordam jau tikai būtu jāsagādā prieks, kā cita dēļ tad tu skeito? Ja ir citi iemesli, kurus stādi augstāk, tad tam vairs nav īstuma un būtības. Iefilmēšana ir kā ottreizējs produkts ar ko vai nu tu citiem sniedz sevi kā iefilmētu materiālu un savu dzīves gājumu un veikumu, jeb arī sagādā sev prieku filmēšanas un tās pabeigšanas procesā un esi gandarīts par padarīto. Cenšanās ir līdzeklis kā panākt progresu, un progresam skeitbordā būtu jābūt tikai tam, kas tevi tur pie šīs lietas un kultūras, turpināt to neskatoties uz gadiem vai vecumu, nevis mākslīgi, bet gan dabiksi saistot. Prieks par sajūtu, kad atkod ko jaunu vai iemācies nebijušu, jo pie nostiprinātām lietām pierod un sajūta zūd, tādēļ skeitbordam nav beigu, progress priekš sevis ir nebeidzams, tadēļ arī prieks ko no tā spēj gūt.

Pievienoja Avots 2012 gada 23. Janvāris

par to besi, ljoti piekriitu.